Nedienas Dubnas upē

Ir 13.maija pēcpusdiena. Jābrauc uz sapaliem! Kur? Upēs ūdens līmenis vēl augsts. Pēdējās dienās ir sācis kristies, bet Daugavā tāpat no krasta klāt nevar tikt. Ir variants doties uz Dubnas augšteci. Dažas dienas atpakaļ braukts garām, it kā ūdens līmenis daudz maz normāls. Turp arī dodos.

Atbraucot pie upes konstatēju, ka ūdens līmenis tomēr mazliet par augstu, un ūdens ir diezgan duļķains. Vairāk par upes aprakstu tajā posmā var lasīt copmanī- Dubnas upe.  Mānekļu kastītē ir pašdarinātie mazie sapalu voblerīši un roterīši.Iepriekš bija sagatavots arī viens roterītis tieši priekš sapaliem- nokrāsots, tā teikt maijvaboles toņos.  Perspektīvu vietu upē bija daudz.  Taisnības labad gan jāsaka, ka  sapalu visiemīļotāko uzturēšanās vietu- škērsni gan nesanāca atrast. Toties bija daudzas citas vietas- virs ūdens pārkārušies krūmu un koku zari, zem kuriem ir dziļi, stāvi izskaloti krasti; daudz ūdenī iekritušu koku.

Metu roterus, metu voblerus- nekā… Uz mirkli aizdomājoties apjautu, ka esmu jau visus mānekļus izpeldinājis, bet rezultāta nav.  Nelīdzēja pat speciālais roteris ar maijvaboles krāsojumu.

Acīmredzot zivis bija koncentrējušās dziļumā- pie dibena. Pie vainas droši vien bija straujā laikapstākļu maiņa- pēc saulainas un siltas nedēļas, pēkšņi laiks kļuva apmācies un daudz vēsāks, ar īslaicīgu lietu. Turklāt mazliet pūta ziemeļu vējš, un kā jau zināms, ziemeļu vēja laikā copes ir tukšas. Bija arī paaugstināts atmosfēras spiediens salīdzinājumā ar iepriekšējām dienām. Ir dzirdēts, ka pazemināta spiediena laikā zivis aktīvi barojas.

Lai novērtētu laikapstākļu ietekmi uz copes aktivitāti, turpmāk laiku no laika šeit blogā postošu savus novērojumus. Pie reizes pārbaudīsim arī copes dienu kalendāru. Tātad, publicēju pirmos novērojumus:

Laikapstākļi: strauja laikapstākļu pasliktināšanās;

Vējš– lēns ziemeļu vējš;

Atmosfēras spiediens– paaugstināts;

Copes kalendārs: vidēja copes diena.

Copes rezultāts: tukša cope.

Ne asakas!

Jaunākās tendences roteru izgatavošanā!

 

Ejot laikam, mainās mode un ieradumi.  Tas pats arī notiek roteru izgatavotāju tirgū. Pēdējā laikā vērojama nopietna konkurence.  Tiek saražoti aizvien jauni modeļi, kaut arī liekas, kur nu vēl ko jaunu tur var izgudrot. Plašajā piedāvājumā ir saskatāmi gan jauni modeļi, gan arī kopējas iezīmes dažādu ražotāju sortimentā. Tagad par visu sīkāk un pēc kārtas.

Pirmkārt, krīt acīs viena kopēja tendence: liela izmēra krāšņi, monolīti ķermeņi. Pastāv viedoklis, ka daudzas sugas uzbrūk tieši serdei, tāpēc serdei jābūt provacējošai. Šo faktu šķiet visi ražotāji ir ņēmuši vērā. Zīmīgi, ka daudzi ražotāji pievērsušies oranžai krāsai.

Vēl viena kopēja iezīme, kas gan jau sen ir novērota, ir lapiņu kopēšana. Tiek kopēta lapiņa, un tālāk sākas improvizācijas- atšķirīgs lapiņas krāsojums, savādāka serdes forma un krāsa, kuplas mušas utt. Šķiet visvairāk no tā ir cietusi slavenā franču firma Mepps.  Lapiņas Aglia un Aglia Long kopē visi, kam nav slinkums.  Dažiem arī sanāk kas ievērības cienīgs. Runa iet par slaveno Blue Fox, kas atzinību izpelnījās ar Classic Vibrax modeļiem. Ja paskatās uzmanīgi, tad Classic Vibrax lapiņa ir nekas cits kā Aglia. Tolaik atšķirība bija tā, ka Blue Fox izmantoja lielākus ķermeņus, turklāt roterim strādājot, ķermenis mazliet “zvanīja”, radot papildus vibrāciju. Ķermeņa uzbūve bija līdzīga zvanam, un daudzi uzskatīja, ka tieši tas ir Blue Fox panākumu atslēga. Bija novērots, ka Blue Fox Classic Vibrax ķer zivis labāk par Mepps Aglia. Varbūt panākumu atslēga bija lielajā ķermenī…?

Apskatot slavenākos ražotājus, patīkami pārsteidz zviedru Abu Garcia. Viņi saviem roteriem izmanto iepriekš nebijušu lapiņas formu. Ķermeņi pārsvarā ir vienādi, mainās tikai krāsas. Lielais sortiments top no dažādām ķermeņu un lapiņu krāsu kombinācijām. Ir protams Abu Garcia arī roteri ar savādākas uzbūves lapiņu, kā piemēram Droppen, vai Morrum Spinner. Bet ir arī kaut kas līdzīgs Mepps Aglia lapiņai – Fast Attack modeļi, kam starp citu arī krāsojums ir līdzīgs Mepps krāsojumiem – sarkani vai melni punktiņi, kas izvietoti tieši tādā konfigurācijā, kā Mepps. Nu nevar neviens iztikt bez Mepps klonēšanas.

Patīkami pārsteidz arī cita zviedru firma – Myran. Lapiņu kopēšanas jomā šiem nav noziegumu. Attēlā redzamais modelis Wipp ir neredzētas formas un krāsojuma. Arī ķermenis iepriekš neredzēts. Myran slavējas ar smagām lapiņām, kas nodrošina stabilu lapiņas rotāciju spēcīgā straumē. Šie roteri momentāli sāk rotēt pie vilkšanas, kas ir retums roteriem ar smagām lapiņām. Parasti tie ar kavēšanos sāk rotāciju, toties kad sākuši rotēt, strādā stabili un vienmērīgi.

Kopumā vērtējot, visi ražotāji izgatavo vienu – divas lapiņas, vienu – divus ķermeņus, un tālāk daudzveidību iegūst kombinējot dažādas krāsas un mušiņas. Ir jaunums mušiņu daudzveidībā – attēlā redzamā “mušiņa” uz Mepps – Flying C rotera, ko gan grūti nosaukt par mušiņu. Tāds pats trijnieka rotājums ir Abu Garcia – Salmo Seeker roteriem. Šim veidojumam ir viena svarīga funkcija – nostiprināt trijnieku. Rezultātā āķis kļūst praktiski nekustīgs.

Par roteriem ar priekšējo svariņu!

Gatavojoties jaunajai spiningošanas sezonai, veicu inventarizāciju savā vizuļu kastē, lai saprastu, kas tad man īsti ir un kas nav. Lielākā daļa no tā kas man ir, redzama copmaņa sadaļā rotera izgatavošana. Aizdomājoties par to, kāda cope mani gaida visu pirms, sapratu, ka tajā kastē kaut kas pietrūkst.

Runa iet par pēcnārsta līdaku copi (vairāk par līdaku copi lasiet copmaņa sadaļā līdaku cope) . Papētot arsenālā esošos roterus, kas protams ir vispiemērotākais vizulis līdaku copei, konstatēju, ka  pārsvarā man ir diezgan smagi rotiņi. Tas nozīmē to, ka to vadīšanai ūdenī jābūt diezgan ātrai. Šis fakts konflitkē ar citu faktu – pēcnārsta līdaka ir novājējusi un bezspēcīga, tādēļ dod priekšroku lēni kustošam un viegli iegūstamam upurim. Protams var teikt, ka līdaka arī citos gadalaikos priekšroku dod lēni vadītam vizulim, bet pēcnārsta periodā tas īpaši izteikts.

Ir viens variants, kas atrisina šo problēmu – tas ir roteris ar priekšējo svariņu. Protams var izmantot arī vieglos šūpiņus, bet es tomēr dodu priekšroku roteriem. Tātad, priekšējais svariņš roterim ļauj kustēties maksimāli lēni, nodrošinot labu un stabilu lapiņas griešanos.

Ņemot vērā to faktu, ka roteri ar priekšējo svariņu var izgatavot ar maināmiem svariņiem, var nodrošināt efektīvu rotera vadīšanu jebkurā dziļumā. Spiningojot sēklī, liekam vieglu svariņu, un lēni vadam roteri potenciālā līdakas stāvēšanas vietā. Ja nomainam vietu uz dziļāku, uzliekam smagāku svariņu, un lēni vadam roteri dziļākāk.

Viss kas vajadzīgs, ņemt līdzi komplektu ar dažāda izmēra svariņiem, un dažāda izmēra un krāsas roteriem. Ja Jūsu rīcībā būs šādi piederumi, Jūs varēsiet pielāgoties apstākļiem, un sakombinēt roteri jebkuriem apstākļiem.

Ar to šie roteri ir krietni pārāki par roteriem ar centrālo svariņu. Ir tikai viens mīnuss – šos rotiņus ļoti ieteicams aprīkot ar mušiņām, tāpēc zūd airodinamika.

Šos roterus firma MEPPS ir izgatavojusi tieši priekš līdaku copes.

Vairāk par roteriem var lasīt copmaņa lapā roteri.

Tātad, ir kārtējais darbiņš copmaņa darbnīcā. Šo
roteru izgatavošana , un protams pašu svariņu izgatavošanu tiks aprakstīta copmaņa mājas lapā. Sekojiet sadaļai vizuļu darbnīca.

Aizvien populārāki kļūst viendaļīgie spiningi!

Atkal jau gatavojot sadaļu inventārs, ievēroju, ka ļoti populāri ir viendaļīgie spiningi. No sākuma biju domājis, ka tā ir firmas Daiwa īpatnība, bet apskatot Okuma piedāvātos spiningus, te ar lielākā daļa ir viendaļīgi spiningi. Rupji sakot, zem 2 m divu daļu spiningu laikam nesanāks atrast. Tādi kas virs 2.5 m varbūt jau var ieskatīties uz divu daļu kātu.

Īpašā sajūsmā nēesmu. Tas pats 2 m spinings nav nemaz tik mazs, un transportēt tādu nav ērti. Jo vairāk, ja dodies kādā ekspedīcijā, kur līdzi ņemas vairāki spiningi utt.

Bet no citas puses raugoties, viendaļīgie spiningi ir daudz izturīgāki, un kalpos daudz ilgāk. Divdaļīgajiem spiningiem savienojuma vieta ir vājais punkts. Tieši savienojuma vietā lūzt liela daļa spiningu. Ja transportēšana nesagādā neērtības, tad viendaļīgie spiningi protams ir labāki par saliekamajiem 2 daļīgajiem!

Par spiningu un spoļu tehnisko progresu!

Meklējot info priekš sadaļas inventārs, pēkšņi apzinājos, cik tālu progress iet makšerēšanas piederumu izgatavošanā. Paspēju tik apskatīt vienu izgatavotāju – Daiwa, un ar to jau pietika, lai atplestu muti. Spiningu modeļi piemēroti gandrīz vai katrai zivju sugai, un katram vizulim, kāds tik uz pasaules ir pieejams!

Vizuļa testa izvēle visplašākā. Pēc šī rādītāja spiningus iedala daudzās kategorijās, lielākoties pēc makšķerēšanas veida, piemēram, priekš džiga, jūras copes utt. Bet galvenais jau viens – katra makšķerēšanas metode izmanto sava svara mānekļus.

Attīstījusies arī klasifikācija pēc raksturlielumiem. Ja agrāk visus interesēja tikai garums un mānekļa smaguma tests, tad tagad ir kas jauns nācis klāt. Pirmkārt klasificē pēc spēka klases – medium, light utt. Otrkārt klasificē pēc uzbūves. Piemēram parabolic  tipa spiningi metot ēsmu, vai velkot zivi saliecas gandrīz visā garumā, slow  kātiem velkot zivi saliecas pārsvarā gals.

Kā testa rādītājs tagad tiek izmantots arī auklas tests, ne tikai mānekļa tests. Tas varētu nozīmēt, ja spininga auklas tests ir 10 kg, tad izmantojot 10 kg izturīgu auklu, pie pareizi noregulētas bremzes spiningam nevajadzētu salūzt.

Arī spoļu daudzveidība krietni augusi. Pēdējā laikā aizvien kļūst populārākas multiplikatorspoles. No dažādām spēka klasēm, Jūs varat piemeklēt sev vajadzīgo, pat ejot uz līdakām ar 12 g vobleri.

Vārdu sakot, copes industrija un makšķerēšanas metodes gājušas ļoti tālu. Un ja līdzekļi atļauj, tad var piekraut pilnu māju ar inventāru, kaut arī ejat makšķerēt tikai asarus 🙂

Sveiki copes vīri

Prieks Jūs redzēt copmaņa blogā. Šis ir nekas cits, kā saita copmanis papildinājums. Turpmāk šajā blogā varēs lasīt interesantus rakstus par copi: copes stāstus, pārdomas par spiningošanas inventāru, metodēm, un visu kas saistīts ar šo interesanto, sportisko un azartisko makšķerēšanas veidu!